ceturtdiena, 2010. gada 4. novembris

Zābaciņi ar pievienoto vērtību

Pašu rokām darināti. Latvijā tādiem staigāts līdz pat 16.gs. Un nemaz nav tik vienkārši, kā izskatās. Vajag gan prātu, gan spēku. Un jāzin šādi tādi knifiņi. Paldies skolotājai Agritai Krieviņai! Viņa šajā jomā ir spečuks. Ar šo sākas mana arheoloģiskā tautastērpa darināšana. Projekts būs ilglaicīgs, bet kaut kad bij jāsāk. Lai top!
Vislabākā metode zābaciņu piegriztnes veidošanā:
1. Ievelk kāju polietilēna maisiņā;
2. Cieši notin to ar skoču. Nežēlojot, kārtīgi no vienas vietas.
3. Pārgriež stulmiņa priekšpusē līdz pacēluma sākumam un tad uz leju līdz pēdas apakšai. Vislabāk skatīt jau gatavu piegrieztni un sekot tai. Bet šādi var dabūt savu īsto izmēru.
4. Novelk :)
5. Purniņā jāiegriež maza mutīte.
Pārbaudīts un labi darbojas!
Zābaks nav zābaks, ja tam nav pazole, protams.
Kā tos abus sašūt kopā? Nu jau es to māku :)
Vēl šo to var palasīt arī http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=48&what=45.
Esot jāskaita šāds lūk pantiņš:

Abi ļaunu izbēdziet,
Abi labu ieraugiet,
Abi dubļus izbrieniet,
Abi kopā noplīstiet!

1 komentārs: