Katru gad' no jauna nolemju ar to 'dāliju būšanu' vairs nekrāmēties. Ķēpa tak! Bet katru gad' no jauna esmu priecīga, ka tomēr tā ķēpa ir pievarēta. Patreiz Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī tik krāšņi zied šīs rudens skaistules. Kopā 210 dažādas šķirnes. Vēl to visu var izbaudīt arī klātienē! Sīkāka informācija te.
Lai nu ir kā ir ar to bildes kvalitāti, bet esmu sajūsmā par šī Ziemassvētku kaktusa krāsu salikumu. Sārti oranžas ziedlapiņas un spilgti rozā snuķīši. Fantastika! Vairs neatceros, kurā mājā nočiepu zariņu, bet paldies jaukajiem cilvēkiem. Man pat šķiet, ka tas bij šogad, un nu re, jau zied!
Rudens jau tagad patiesi ir dzeltens un košs. Samtenes dzeltenas. Kreses, cinnijas, saulespuķes. Un ķirbji - pavisam dzelteni. Bērzam aiz loga lapas jau dzeltenas. Vienīgi dālijas spītīgi sarkanas...
Visi zin, ka clvēkam skaistums "nāk no iekšām". Ziedu iekšējais skaistums mums ir un mūžam būs noslēpums .... Tomēr to ārējais skaistums spēj darīt brīnumus ar 'mūsu iekšām'. Un ar to patiešām pietiek!
Mazās baletdejotājas nigellas. Ārkārtīgi glītas un jaukas dāmas. Mans šī gada atklājums. Kad vienā no dārza tālajiem stūriem beidzot uzziedēja nezināmā nosaukuma sēklu izdzītie zaļie diļļu un pelašķu krustojuma laksti, biju tiešām patīkami pārsteigta. No tiesas glītas! Pēc noziedēšanas tās veido tikpat glītu pogaļu zieda vietā. Kā tādu greznu Lieldienu olu. Nākamgad šīm skaistulēm noteikti ierādīšu daudz cienījamāku vietu dārzā. Viņas to ir pelnījušas. Jāpastāsta un jāparāda arī kaimiņam, kura mājai ir tikpat glīts koši zils jumts. :)
Traki salds tas zemeņu laiks. Bet nu trakoti īss ar! Piefiksēju vienu skaistu zemenes aiziešanu. Kā tai Dullā Paulīnē : Skaista gan tā nelaiķe.....:) Ar to bildes kvalitāti gan ir švaki, bet zemenes aiziešanas skaistuma faktu tas neietekmē ne mirkli.