Iesildoties pogu sprintiņam

"Tās pašdarinātās rotas ne vienmēr ir nēsājamas", tā nesen sarunā teica viena no manām draudzenēm. Un es viņai pilnīgi piekrītu - ne visas un ne vienmēr. Bet, ja šī viena 'nenēsājamā' rota kādā brīdī atrod īsto apģērbu, laiku, vietu un nēsātāju, tad rezultāts ir vienkārši superīgs!

Uz vienu šādu "liktenīgo" tikšanos kāda mana kleita gaidīja desmit, bet kāda mana "nezkurganvelkamā" auduma puķe - vienu gadu. Abu satikšanās bij kā blīkšķis - no sajūsmas pat iespiedzos (diezgan neraksturīgi sev).

Zinu, ka arī šī jocīgā pogu rokassprādze savu nēsātāju atradīs, ja ne šodien, tad pēc gadiem 10. Un tad ar sajūsmas spiedzienu!

Dekupēsim, dekupēsim, tiri firi la la la

Lai būtu godīga pret sevi un citiem, atzīstos, ka es jau ar tai dekupāžā esmu mēģinājusi ielauzīties. Un atzīšos arī, ka tā lieta man tīri labi patika. Jaukākais tajā visā - ņemšanās ar salvešu skrandiņām un drisciņām, plēšana un kopā lipināšana. Tāds skrandiņu puzlis. Šķiet, ka uz katra kartoniņa uzlipināju vismaz 6 dažādu veidu salvešu fragmentus. Un vēl kas mani sajūsmināja - kā šīs skrandiņas varēja pārklāt vienu otrai it kā lazējot. Apakšējās salvetes tikko jaušamā atblāzma rada jauku efektu.

Bildē mans pirmais un vienīgais dekupējuma mēģinājums - krūžu paliktnīši. Tapināti bērnu nometnes laikā šajā vasarā.

Mākslas izglītības centrs Trīs Krāsas decembrī plāno nodarbību pie mākslinieces Kristīnes Lasmanes par to, kā veidot glītu galda klājumu (trauciņus, salvešu turētājus un tai skaitā arī krūžu paliktnīšus) svētkiem, izmantojot mājās esošo makulatūru - avīzes žurnālus. Kristīnes radošums ir apbrīnojams un šķiet bezgalīgs. Ceru arī es apgūt jaunas prasmes un iemaņas! Sīkāka informācija drīzumā tiks ievietota Trīs Krāsu mājaslapā. Tik jāseko līdzi.

Tad nu dosim vēsturei vēstures, bet dekupāžai dekupāžas tiesu! Āmen! :)

Atkal ziņas no Zasas

Ar Dieva svētību atkal tiek radīts.... Ja grib zināt, kāpēc jādzenās tik tālu uz Zasu (2,5h no Salaspils), lai priecātos par māla trauku darināšanu, tad vajag vienreiz turp aizbraukt :), un viss taps skaidrs. Skaista vieta un forši cilvēki.
Šitie šķīvji izskatās drusku pēc rukšu vēderiņiem. Bet kas nu kuram sanācis pa īstam, gan būs redzams tik augustā. Drusku jāpaciešas. Gan skatītājiem, gan darītājiem.
Process interesants - trauki tiek veidoti lipinot izrullētu mālu vai māla piciņas uz vai iekš formām. Forša nodarbe gan lieliem, gan maziem.
Paldies Andai un viņas komandai Zasā! :)

Viena diena Zasā

Vai zinājāt par tādu vietu Latvijā- Zasa? Es zināju tikai vietu uz kartes. Bet nu zinu arī pa īstam. Tikai 2 stundu brauciens un esam ciemos pie Andas Svarānes Zasas keramikas darbnīcā. Un te nu tie ir .... pašu veidoti māla trauki. Šis lielais gan nav mans. Bet tas mazmazītiņais ķopsītis fonā gan :)