otrdiena, 2011. gada 18. oktobris

Kā mainās gadalaiki


Pavasaris atjoņo ar joni.
Vasaru iezvana visādi zvani.
Rudens nāk lēns un skaists.
Bet ziemā ielec.
Hop! Un visi balti ielec!

pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris

Joprojām aroniju joki

Burciņu laboatorijas pirmais gatavais eksperiments
Redz, ko dara tās aronijas!
Iebērtas lupatiņā, ierullētas un iestumtas burciņā ar tumši sarkanu aroniju sulu un apbērtas ar sodu, tās taisa zilpelēkus jokus!

svētdiena, 2011. gada 16. oktobris

Burciņu zinātnes laboratorijā - aronijas

Kādā krāsā īsti ir aronijas?
Kādā krāsā krāso?
Kādā krāsā krāso kreklu?

Iemērkts aroniju sulā, krekls pavadīja Burciņu zinātnes laboratorijā veselu nedēļu līdz kļuva bārbiju ballītes cienīgs - glīti rozā. Savukārt glīti lillā (tas varētu būt keniju ballītes cienīgi) viņu padarīja karote sodas.
Tagad vēl nedēļu jāpaliek Burciņu laboratorijā, lai ievelkas.

sestdiena, 2011. gada 15. oktobris

Mazā cilvēciņa anatomija, jeb kur pazudis komatiņš?

Autors: Emīls
Punktiņš, punktiņš, komatiņš.....
Kur ir?
Tur ir!
Komatiņš!

Emīls bij tas, kurš vasaras nometnes noslēgumā teica, ka viņam baigi paticis no visādiem krāmiem taisīt vēl lielākus krāmus. Krāmu vietā viņš gan lietoja citu vārdu - tiešu un bez liekas diplomātijas :)
Tādas saulainas atmiņas no vasaras ....

ceturtdiena, 2011. gada 13. oktobris

Kur pārziemo vasara

Kurš zin, kurš tikai min. Man šķiet, ka saujiņa vasaras aizķeras veco verandu rūtīs.....
Šajā Jāņa Rapas dzimto māju verandā šķiet tikai pirms sekundes baltajā krēslā kāds sēdējis un ēdis zemenes ar pienu, bet vārpu vietā bijis milzīgs margrietiņu pušķis. Varbūt tiešām laiks ir telpa.

svētdiena, 2011. gada 9. oktobris

Dekupēsim, dekupēsim, tiri firi la la la

Lai būtu godīga pret sevi un citiem, atzīstos, ka es jau ar tai dekupāžā esmu mēģinājusi ielauzīties. Un atzīšos arī, ka tā lieta man tīri labi patika. Jaukākais tajā visā - ņemšanās ar salvešu skrandiņām un drisciņām, plēšana un kopā lipināšana. Tāds skrandiņu puzlis. Šķiet, ka uz katra kartoniņa uzlipināju vismaz 6 dažādu veidu salvešu fragmentus. Un vēl kas mani sajūsmināja - kā šīs skrandiņas varēja pārklāt vienu otrai it kā lazējot. Apakšējās salvetes tikko jaušamā atblāzma rada jauku efektu.

Bildē mans pirmais un vienīgais dekupējuma mēģinājums - krūžu paliktnīši. Tapināti bērnu nometnes laikā šajā vasarā.

Mākslas izglītības centrs Trīs Krāsas decembrī plāno nodarbību pie mākslinieces Kristīnes Lasmanes par to, kā veidot glītu galda klājumu (trauciņus, salvešu turētājus un tai skaitā arī krūžu paliktnīšus) svētkiem, izmantojot mājās esošo makulatūru - avīzes žurnālus. Kristīnes radošums ir apbrīnojams un šķiet bezgalīgs. Ceru arī es apgūt jaunas prasmes un iemaņas! Sīkāka informācija drīzumā tiks ievietota Trīs Krāsu mājaslapā. Tik jāseko līdzi.

Tad nu dosim vēsturei vēstures, bet dekupāžai dekupāžas tiesu! Āmen! :)

piektdiena, 2011. gada 30. septembris

Dekupēsim vēsturi!, jeb Mazais cepiens par lietām, kas notiek

Jēkabs Kazaks "Bēgļi" 1917. Audekls, eļļa

14.oktobrī Mākslas Izglītības Centrs Trīs Krāsas rīko semināru vizuālās mākslas pedagogiem un ikvienam interesentam - "Latvijas vēsture glezniecībā". Pavisam īsā tekstā - mūsu valsts 20.gs. sākuma vēsturisko notikumu atainojums mākslā, mūzikā, literatūrā.
Semināru vadīs mākslinieks Vilnis Heinrihsons. Manuprāt lielisks pedagogs. Par viņa aizrautību un izdomu veidojot mūsdienīgus, aizraujošus un neparastus uzdevumus vizuālās mākslas nodarbībām esmu pārliecinājusies arī pati apmeklējot seminārus Neparasta klusā daba un Kas es esmu, kad zīmēju sevi. Vairāk
par Vilni var uzzināt reku šeku. Un šķiet kaut kas būs aizķēries arī manos rakstos te.

Pats Vilnis par šo semināru saka: Jums būs iespēja pārliecināties par mākslas darbu pētīšanas un interpretēšanas emocionālo iedarbīgumu, aplūkojot smagu un vienlaikus romantisku Latvijas vēstures periodu.

Tik īsti nesaprotu, vai laiks, kurā dzīvojam, nosaka to, ka arī pedagogiem pērļošana un dekupāža šķiet pievilcīgāka nodarbe. Bet varbūt es kā parasti visu dramatizēju. Laiks ārā superīgs un nav ko te cepties. Visi laukā! Paldies Dievam, ka vēl ne uz barikādēm bet uz pēdējiem riktīgi siltajiem saules stariem.

pirmdiena, 2011. gada 26. septembris

Zinātnieku nakts atklājumi

Bilde draņķīga, bet atklājums vērtīgs - sērdzelteno kosmeju var izmantot dziju un audumu krāsošanai. Burvīgi oranžie toņi. Tas man ir jaunums, un tiks izmēģināts nekavējoties. Process jāmēģina dokumentēt.
Informācija iegūta un fotogrāfija tapināta nakts melnumā Zinātnieku naktī Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī.

piektdiena, 2011. gada 23. septembris

TRĪS KRĀSAS atsāk sezonu!

Foto: Kristīne Krastiņa-Indāne

Tas būs labais! Ar nepacietību gaidu Kristīnes nodarbību par dzejnieku krūšutēlu veidošanu papīrā. Vairāk informācijas še un www.triskrasas.lv.
Tikai kuru....kuru taisīt?!!! Austru Skujiņu? Vai varbūt Ņurbuli? Vēl ir laiks drusku 'pavilkties' uz to visu un ielocīt savu prātu atkal uz dzejas lasīšanu. Tā lieta jāņem nopietni, un kuru katru lipināt nevar. Izvēlei jābūt skaidrai un pamatotai! Lai tā tāda būtu, ir jāsāk ar dzejas plaukta revīziju.

Liepu lapās liegi lāso lietus

Šalkodams un maigi lulinādams.....

Likvidējot papīru krājumus

Patīk man ļoti tā ņemšanās ar apsveikumu sūtīšanu. Ziemassvētkos, dzimšanas dienās, citos jocīgos svētkos, ko cilvēki mēdz svinēt.
Krāsu izmēģināšanas papīrus, kas paliek pēc gleznošanas, nemetu ārā jau sen. Ne tikai tāpēc, ka labs izejmateriāls apsveikumu izgatavošanai, bet arī tāpēc, ka vienkārši patīk reizēm paskatīties un papriecāties, cik daudz skaistu toņu.