Iesildoties pogu sprintiņam

"Tās pašdarinātās rotas ne vienmēr ir nēsājamas", tā nesen sarunā teica viena no manām draudzenēm. Un es viņai pilnīgi piekrītu - ne visas un ne vienmēr. Bet, ja šī viena 'nenēsājamā' rota kādā brīdī atrod īsto apģērbu, laiku, vietu un nēsātāju, tad rezultāts ir vienkārši superīgs!

Uz vienu šādu "liktenīgo" tikšanos kāda mana kleita gaidīja desmit, bet kāda mana "nezkurganvelkamā" auduma puķe - vienu gadu. Abu satikšanās bij kā blīkšķis - no sajūsmas pat iespiedzos (diezgan neraksturīgi sev).

Zinu, ka arī šī jocīgā pogu rokassprādze savu nēsātāju atradīs, ja ne šodien, tad pēc gadiem 10. Un tad ar sajūsmas spiedzienu!

Pogu neprāts

Foto: TRĪS KRĀSAS

Pagājušajā ziemā staigājot pa ledu jūrā pie Saulkrastiem atradu lielu skaistu pogu. Patiesi skaistu! Pirmajā brīdī satraukti raudzījos apkārt, vai vēl nemanīšu tās nēsātāju un varēšu atdot. Nekā. Tā nu poga tagad dzīvo pie manis. Skaista un īpaša poga! Ļoti grezna poga!
Tā, protams, nav vienīgā skaistā poga. Vēl pie manis ir atceļojušas burvīgas vecas pogas no Parīzes senlietu bodītēm, laiku pa laikam kādu skaistuli iegādāju arī mūsu pašu veikaliņos. Vienkārši tāpat, jo patīk.
Bet vēl manos krājumos ir diezgan nopietns daudzums ar parastām plastmasas pogām - mazākām un lielākām, baltām, melnām un visās varavīksnes krāsās.
Ikviena lieta gaida savu laiku! Un nu šīm mazajām krāsainajām necilniecēm paredzēts īpašs iznāciens. 80 to gadu modes iedvesmots.
Decembrī māksliniece Ilze Līdere Trīs Krāsās vadīs nodarbību par pogu rotu izgatavošanu. Es tur būšu! Ar visām savām pogām. Lai gan pogas visiem dalībniekiem ir sagādātas pārpārēm, es gribu rotāties pati ar savām pogām!
Vairāk: www.triskrasas.lv

Zvērīgie zvēri, tā jā

foto: Bērnu Māja

Zvērs paliek zvērs. Vai viņš spalvains un silts, vai krāsains un no papīra. Acis ir, ausis ir, deguns ir, ūsas ir. ŪSAS ir - tātad viss kā pienākas.
Kādreiz sen atpakaļ pieķēru brāli staigājam pa māju tupus. Jocīgs, vai?! Nē, gribot zināt, kā pasauli redz meita, kas tikko sākusi staigāt.
Forši ir tā pietupties ne tikai pa svētkiem bērnu dārzu koncertos, bet pietupties ikdienā - spēlēt mammās un tētos, tēlot gliemezi vai tiltu.

Zvērs paliek zvērs. Vai viņš spalvains un silts, vai no papīra.

8.novembrī Trīs Krāsās māksliniece Irra (Irēna Andrejeva) vadīs nodarbību Zvērīgie zvēri. Sīkāk www.triskras.lv.

Caurspīdīgs

Foto: Ausma Šmite

Augu raksti - telpaugu izmantošana zīmēšanā un gleznošanā. Māksliniece Ausma Šmite. Seminārs 8.novembrī telpaugu apmaiņas punktā Mājas svētība.
Vairāk: www.triskrasas.lv

Viens no uzdevumiem, ko Ausmiņa sagatavojusi nodarbības dalībniekiem - gleznošana un zīmēšana uz kodoskopa plēves. Caurspīdīgas.

Izlasīju šo, un viss sakrita - doma, sajūtas un laiks.

Gribētu "nokopēt" uz loga rūts kailo bērzu pagalmā un skatīties līdzi pārmaiņām. Lēni.

Kā mainās gadalaiki

Pavasaris atjoņo ar joni.
Vasaru iezvana visādi zvani.
Rudens nāk lēns un skaists.
Bet ziemā ielec.
Hop! Un visi balti ielec!

Joprojām aroniju joki

Burciņu laboatorijas pirmais gatavais eksperiments

Redz, ko dara tās aronijas!

Iebērtas lupatiņā, ierullētas un iestumtas burciņā ar tumši sarkanu aroniju sulu un apbērtas ar sodu, tās taisa zilpelēkus jokus!

Burciņu zinātnes laboratorijā - aronijas

Kādā krāsā īsti ir aronijas?
Kādā krāsā krāso?
Kādā krāsā krāso kreklu?

Iemērkts aroniju sulā, krekls pavadīja Burciņu zinātnes laboratorijā veselu nedēļu līdz kļuva bārbiju ballītes cienīgs - glīti rozā. Savukārt glīti lillā (tas varētu būt keniju ballītes cienīgi) viņu padarīja karote sodas.
Tagad vēl nedēļu jāpaliek Burciņu laboratorijā, lai ievelkas.

Mazā cilvēciņa anatomija, jeb kur pazudis komatiņš?

Autors: Emīls

Punktiņš, punktiņš, komatiņš.....
Kur ir?
Tur ir!
Komatiņš!

Emīls bij tas, kurš vasaras nometnes noslēgumā teica, ka viņam baigi paticis no visādiem krāmiem taisīt vēl lielākus krāmus. Krāmu vietā viņš gan lietoja citu vārdu - tiešu un bez liekas diplomātijas :)
Tādas saulainas atmiņas no vasaras ....

Kur pārziemo vasara

Kurš zin, kurš tikai min. Man šķiet, ka saujiņa vasaras aizķeras veco verandu rūtīs.....
Šajā Jāņa Rapas dzimto māju verandā šķiet tikai pirms sekundes baltajā krēslā kāds sēdējis un ēdis zemenes ar pienu, bet vārpu vietā bijis milzīgs margrietiņu pušķis. Varbūt tiešām laiks ir telpa.

Dekupēsim, dekupēsim, tiri firi la la la

Lai būtu godīga pret sevi un citiem, atzīstos, ka es jau ar tai dekupāžā esmu mēģinājusi ielauzīties. Un atzīšos arī, ka tā lieta man tīri labi patika. Jaukākais tajā visā - ņemšanās ar salvešu skrandiņām un drisciņām, plēšana un kopā lipināšana. Tāds skrandiņu puzlis. Šķiet, ka uz katra kartoniņa uzlipināju vismaz 6 dažādu veidu salvešu fragmentus. Un vēl kas mani sajūsmināja - kā šīs skrandiņas varēja pārklāt vienu otrai it kā lazējot. Apakšējās salvetes tikko jaušamā atblāzma rada jauku efektu.

Bildē mans pirmais un vienīgais dekupējuma mēģinājums - krūžu paliktnīši. Tapināti bērnu nometnes laikā šajā vasarā.

Mākslas izglītības centrs Trīs Krāsas decembrī plāno nodarbību pie mākslinieces Kristīnes Lasmanes par to, kā veidot glītu galda klājumu (trauciņus, salvešu turētājus un tai skaitā arī krūžu paliktnīšus) svētkiem, izmantojot mājās esošo makulatūru - avīzes žurnālus. Kristīnes radošums ir apbrīnojams un šķiet bezgalīgs. Ceru arī es apgūt jaunas prasmes un iemaņas! Sīkāka informācija drīzumā tiks ievietota Trīs Krāsu mājaslapā. Tik jāseko līdzi.

Tad nu dosim vēsturei vēstures, bet dekupāžai dekupāžas tiesu! Āmen! :)